Lursoft news

Inkubatoru uzņēmumi: no individuālajiem komersantiem ar vienu darbinieku līdz uzņēmumiem ar vairāku miljonu eiro apgrozījumu

2014. gada 25. jūnijs

Biznesa inkubatori, kuru galvenais uzdevums ir radīt jaunus uzņēmumus, kas pēc inkubatoru atstāšanas spētu sekmīgi turpināt savu darbību, būt finansiāli un ekonomiski patstāvīgi, šo gadu laikā ir devuši Latvijas ekonomikai pietiekami lielu pienesumu. Tieši inkubatoru paspārnē izauguši tādi nu jau sabiedrībā zināmi zīmoli, kā Mailigen, Biograph Organic Sweets, Green World u.c.

Lursoft dati parāda, ka inkubatoru paspārni pametuši jau teju 500 jaunie uzņēmumi, kuri uzskata sevi par gana spēcīgiem, lai spētu izdzīvot sīvajā konkurencē bez tik ierastā inkubatora atbalsta un padoma. Tiesa gan, inkubatoru atstājušo uzņēmumu vidū ir atrodami gan veiksmes stāsti, gan arī gadījumi, kad jaunie uzņēmēji tik tikko spēj savilkt kopā galus, apgroza vien dažus eiro vai arī jau ir savu uzņēmumu likvidējuši.

Lursoft savā pētījumā apkopojis datus par uzņēmumu, kuri pametuši inkubatorus, izaugsmi, pārstāvētajām nozarēm, reģistrētajiem nodrošinājumiem, komercķīlām u.c. vērtīgus datus, kas ļauj spriest par to, cik veiksmīgs ir biznesa inkubatoru sniegtais atbalsts jauno uzņēmumu turpmākajā attīstībā.

Pētījuma ietvaros Lursoft analizējis Valmieras Biznesa un inovāciju inkubatora (VBII), Biznesa inkubatora Cēsis (BIC), Latgales biznesa inkubatora Ideju Viesnīca, Rēzekne(IV Rēzekne), Latgales biznesa inkubatora Ideju Viesnīca, Daugavpils (IV Daugavpils), HUB Riga (HUB), Kurzemes Biznesa inkubatora (KBI), JIC Jelgava, JIC Aizkraukle, Rīgas reģiona biznesa attīstības inkubatora (RRBAI) un Ventspils Augsto tehnoloģiju parka (VATP) izinkubēto uzņēmumu rādītājus.

Visvairāk izinkubēto uzņēmumu – Rīgas inkubatoriem

Ņemot vērā faktu, ka galvaspilsētā ir koncentrēta lielākā daļa no visiem Latvijas uzņēmumiem, likumsakarīgi ir arī tas, ka visvairāk izinkubēto uzņēmumu ir tieši Rīgas inkubatoriem, proti, Rīgas reģiona biznesa attīstības inkubatoram (16,6% no kopējā izinkubēto uzņēmumu skaita) un HUB Riga (15,1%).

Tiesa gan, neskatoties uz to, ka katrā reģionā darbojas vairāki inkubatori, tie savā starpā tomēr spējuši veiksmīgi sadalīt darbības laukus, tādejādi dodot ievērojamu artavu reģionu attīstībā. Jāpiebilst, ka vienlīdz liels skaits izinkubēto uzņēmumu ir arī  Biznesa inkubatoram Cēsis (12,2%) un Kurzemes Biznesa inkubatoram (12,7%), no kura daudz neatpaliek vēl viens Kurzemē esošs atbalsta punkts jaunajiem uzņēmējiem – Ventspils Augsto tehnoloģiju parks (10,4%).

Sasummējot Latgales biznesa inkubatora Ideju Viesnīca un JIC biznesa inkubatora filiāļu „absolventu” skaitu, jānorāda, ka arī šo abu inkubatoru izinkubēto uzņēmumu skaits bijis tikpat augsts kā citiem reģionu inkubatoriem.

Inkubatoru uzņēmumi reģionos

Skatot izinkubētos uzņēmumu sadalījumā pa pilsētām un novadiem, redzams, ka 62,42% no visiem jaunajiem uzņēmumiem reģistrēti kādā no Latvijas lielākajām pilsētām, no tiem puse – Rīgā. Atlikušos 37,58% veido uzņēmumi reģionos, no kuriem īpaši jāizceļ Ogres novads, kurā reģistrēti nepilni 23% no visiem izinkubētajiem uzņēmumiem, kuri atrodas ārpus lielākajām pilsētām.

Attiecinot pilsētās reģistrētos izinkubētos uzņēmumus pret kopējo komersantu skaitu pilsētā, redzams, ka vislielākais ieguvums biznesa veicināšanā no inkubatoriem  saskatāms Ventspilī (no kopējā uzņēmumu skaita 1,16% viedo izinkubētie uzņēmumi), Valmierā (0,92%) un Rēzeknē (0,92%).

Pārējās Latvijas lielākajās pilsētās izinkubēto uzņēmumu īpatsvars kopējā uzņēmumu skaitā veido aptuveni 0,30 – 0,50%, tiesa gan, ievērojami zemāks šis rādītājs ir Rīgā un Jūrmalā, kas skaidrojams ar faktu, ka galvaspilsētā un tās apkārtnē koncentrēts liels uzņēmumu skaits, savukārt inkubatoru kapacitāte ir ierobežota.

Inkubatoru uzņēmumi pilsētās

Izinkubēto uzņēmumu reģistrācijas gadi uzskatāmi parāda tendenci, kā attīstījušies Latvijas inkubatori un piesaistīts finansējums to funkciju nodrošināšanai.

 Aizvadītajā gadā noslēdzies LIAA realizētais projekts Biznesa inkubatoru attīstība Latvijā, kura laikā noslēgti līgumi ar vairākiem reģionālajiem biznesa inkubatoriem. Tieši šajā periodā arī dibināti apskatītie uzņēmumi, kuri izgājuši inkubācijas periodu, no tiem vislielākais skaits jeb teju trešā daļa reģistrēti 2010.gadā, savukārt nedaudz mazāks skaits darbību uzsākuši 2009. un 2011.gadā.

Inkubatoru uzņēmumu reģistrācijas gadi

3% no visiem izinkubētajiem uzņēmumiem patlaban jau likvidēti

Tiesa gan, ne visiem jaunajiem uzņēmumiem, kuri pametuši inkubatorus, turpmākā dzīve rādās rožainās krāsās. Pēc aiziešanas no inkubatora uzņēmējam jārēķinās ar augstākām izmaksām par telpu nomu, grāmatvedības pakalpojumiem, vairs ik uz soli nepavada drošais inkubatora atbalsts. Vieni inkubatoru laikā ir spējuši uzaudzēt pietiekami lielus muskuļus un gūt nepieciešamo pieredzi, lai sīvajā konkurencē izdzīvotu, savukārt tie, kuri nav spējuši pieņemt jaunos spēles noteikumus, izvēlas pieteikt maksātnespēju vai arī uzņēmumu likvidēt.

Pēc Lursoft aprēķiniem, patlaban ir likvidēti jau 3% no visiem izinkubētajiem uzņēmumiem. To vidū visaugstākais likvidēto uzņēmumu īpatsvars ir Kurzemes Biznesa inkubatoru absolvējušo uzņēmumu vidū, no kuriem likvidēti patlaban jau 8,5%. Savukārt īpaši jāizceļ HUB Riga un JIC Jelgava, jo patlaban darbu turpina pilnīgi visi šo abu inkubatoru auklētie uzņēmumi.

Jānorāda, ka nav rodamas kopsakarības starp likvidēto uzņēmumu pārstāvētajām darbības nozarēm, kas ļautu secināt par neperspektīvām nozarēm. Likvidēto uzņēmumu vidū ir gan uzņēmums, kurš nodarbojies ar interneta portālu darbību, gan arī uzņēmumi, kuri nodarbojas ar iekārtu ražošanu, ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu un sabiedriskajām attiecībām.

40% no visiem likvidētajiem uzņēmumiem bijuši reģistrēti 2009.gadā.

Likvidētie inkubatoru uzņēmumi

Jānorāda, ka papildus jau likvidētajiem 3,2% uzņēmumu patlaban vēl 1,5% pasludināta maksātnespēja. No tiem visvairāk maksātnespējīgo uzņēmumu nāk no Latgales Biznesa inkubatora Ideju Viesnīca Rēzeknes filiāles. Vairāk nekā puse no maksātnespējīgajiem uzņēmumiem darbojas kādā no ražošanas sfērām.

Ārvalstu tiešo investīciju piesaistē vissekmīgāk veicies jelgavniekiem

Lursoft dati parāda, ka teju nemainīgi visos inkubatoros uzņēmumu vidējais pamatkapitāls ir 2 000 Ls, šeit gan īpaši jāizceļ Latgales Biznesa inkubatora Ideju Viesnīca Daugavpils filiāle, kur pēc Lursoft aprēķiniem uzņēmumu pamatkapitāls reģistrācijas brīdī bijis vidēji 10 Ls, taču ar laiku liela daļa izinkubēto uzņēmumu savus pamatkapitālus palielinājuši, kā rezultātā patlaban vidējais rādītājs uz vienu uzņēmumu palielinājies jau līdz 2 000Ls.

Uzņēmumiem attīstoties un uzsākot savu patstāvīgo ceļu, daļa ir palielinājušas savu pamatkapitālu, kas ļāvis no mazkapitāla SIA pārtapt par pilnvērtīgu SIA. Lursoft pētījuma ietvaros noskaidrojis, ka sākotnēji reģistrācijas brīdī no visiem izinkubētajiem uzņēmumiem 33,03% bijušas mazkapitāla SIA, savukārt patlaban to skaits sarucis jau līdz 26,6%.

Procentuāli vislielāko pamatkapitāla pieaugumu savas darbības laikā uzrādījuši vairāki uzņēmumi, kuri pamatkapitālu palielinājuši no 1Ls uz, piemēram, uz 4 000Ls, savukārt no uzņēmumiem, kuru pamatkapitāls reģistrācijas brīdī jau bijis vismaz 2 000Ls, vislielāko pieaugumu uzrādījis SIA NPK Expert no Kurzemes Biznesa inkubatora. Uzņēmuma pamatkapitāls laika gaitā palielināts no 2 000Ls līdz 3,200 milj.EUR, līdz ar to SIA NPK Expert starp izinkubētajiem uzņēmumiem kļuvis par absolūto līderi pamatkapitāla apjoma ziņā. Uzņēmumu sākotnēji dibinājis Ģirts Cēlājs, savukārt patlaban tā dalībnieku sarakstā atrodams gan Ģ. Cēlājs (23,47%), gan viņam piederošā SIA GC ACQUISITION (76,53%).

Viens no jauno uzņēmumu veiksmes faktoriem viennozīmīgi ir spēja piesaistīt investorus, tostarp arī ārvalstu. Pēc apkopotajiem datiem redzams, ka vissekmīgāk šajā ziņā veicies JIC Jelgava paspārnē esošajiem uzņēmumiem, no kuriem ārvalstu tiešās investīcijas piesaistījis 16,1% uzņēmums, tādejādi esot ievērojamu soli priekšā pārējo inkubatoru izauklētajiem uzņēmumiem. Ārvalstu investīciju piesaiste gana labi padevusies arī Biznesa inkubatora Cēsis uzņēmumiem, no kuriem investīcijas savai izaugsmei piesaistījuši 10,5% uzņēmumu.

Viskūtrāk šajā jomā veicies JIC Aizkraukle uzņēmumiem, kuriem nākotnē būtu jāņem talkā savas Jelgavas filiāles biedru pozitīvā pieredze. Pēc Lursoft rīcībā esošajiem datiem, patlaban ārvalstu tiešās investīcijas nav piesaistījis neviens no JIC Aizkraukle uzņēmumiem.

Ārvalstu investīcijas inkubatoru uzņēmumos

Vēl viens rādītājs, kas liecina, ka uzņēmums izvēlējies veiksmīgu attīstības scenāriju, ir arī reģistrēto komercķīlu skaits, jo lieliski parāda, ka jaunā uzņēmuma mērķiem tic ne tikai paši tā īpašnieki, bet arī persona, kura apņēmusies būt ķīlas ņēmēja.

Pētījuma ietvaros Lursoft apkopojis datus par inkubatoru izinkubēto uzņēmumu reģistrētajām komercķīlām. Apkopotie rezultāti parāda, ka absolūti līderi reģistrēto komercķīlu skaita ziņā ir Ventspils Augsto tehnoloģiju parks un  Kurzemes Biznesa inkubators. Jāpiebilst, ka Ventspils Augsto tehnoloģiju parka uzņēmumu rindās ir rodams komercķīlu absolūtais līderis, masīvkoksnes šūnmateriāla ražotājs  SIA Dendrolight Latvija, kas kopš dibināšanas 2008.gadā līdz šim brīdim reģistrējis jau 14 komercķīlas. Pēc Lursoft apkopotajiem datiem, no visām komercķīlām, kuras reģistrējuši izinkubētie uzņēmumi, vairāk nekā 55% gadījumu ķīlu devēji bijuši tieši ražošanas sfērā strādājošie uzņēmumi.

Komercķīlu skaita ziņā otrajā vietā ar 10 patlaban aktuālām komercķīlām ierindojas SIA RSL Trade, kurš arī savulaik bijis saistīts ar Ventspils Augsto tehnoloģiju parku.

Vērtējot, cik komercķīlu patlaban reģistrēts uz vienu izinkubēto uzņēmumu, jānorāda, ka, likumsakarīgi pirmajā vietā pēc ķīlu skaita uz vienu uzņēmumu ierindojas Ventspils Augsto tehnoloģiju parks (0,7 komercķīlas uz vienu uzņēmumu), savukārt tūlīt aiz līdera ar 0,5 ķīlām uz vienu uzņēmumu seko Kurzemes Biznesa inkubators un JIC Aizkraukle.

Inkubatoru uzņēmumu komercķīlas

Jaunie uzņēmēji neapstājas pie viena uzņēmuma

Lai gan pastāv uzskats, ka inkubatoru labvēlību bieži vien izmanto personas, kuras iepriekš nav guvušas pieredzi uzņēmējdarbībā, tādēļ izvēlas savus pirmos soļus biznesā spert ar inkubatoru atbalstu, reālie dati parāda, ka daudzi ar inkubatoru starpniecību mēģinājuši atkārtoti izmēģināt savus spēkus uzņēmējdarbībā.

Uz kopējā izinkubēto uzņēmumu fona redzams, ka 32,5% uzņēmumu īpašnieku jau iepriekš piederējis kāds uzņēmums, kas ļauj domāt, ka šo uzņēmēju vēlme bijusi izmantot biznesā 2.iespēju vai arī realizēt kādu pārdrošāku ieceri, kuras īstenošana bez inkubatora atbalsta būtu sarežģītāka un riskantāka.  Visaugstākais šādu uzņēmumu īpatsvars, kuru dalībniekiem jau iepriekš piederējušas kāda uzņēmuma daļas, atrodams starp JIC Jelgava un Ventspils Augsto tehnoloģiju parka uzņēmumiem, savukārt viszemākais īpatsvars novērojams Daugavpilī.

Lursoft apkopotie dati uzskatāmi parāda, ka inkubatori spējuši ne tikai veiksmīgi atbalstīt jauno uzņēmumu pirmos soļus, bet arī dot to īpašniekiem pārliecību par savu uzņēmēja garu, kā rezultātā pēc tam, kad dibināts inkubatorā uzņemtais uzņēmums, jau vairāk nekā puse no visu komersantu dalībniekiem reģistrējuši vēl vismaz vienu uzņēmumu. Tas ļauj spriest par to, ka biznesa inkubatori kalpo kā ideāls atspēriena punkts uzņēmējiem, lai gūtu pirmās iemaņas uzņēmuma vadīšanā, darbības plānošanā, kas ar laiku tiek izmantotas arī citu biznesa ieceru realizēšanā.

Inkubatoru uzņēmumu iesaiste uzņēmējdarbībā

Populārākās darbības nozares inkubatoru vidū atšķiras

Masu medijos visbiežāk ar saviem biznesa veiksmes stāstiem dalās IT jomā strādājošie inkubatoru uzņēmumi, līdz ar to rodas priekšstats, ka šīs nozares pārstāvji visaktīvāk arī izmanto biznesa inkubatoru sniegtās priekšrocības. Šis pieņēmums precīzi atspoguļojas arī Lursoft pētījuma rezultātos, kuri parāda, ka no visiem izinkubētajiem uzņēmumiem, kuri norādījuši savas darbības nozares, 5% nodarbojas ar datorprogrammēšanu, bez kuriem vēl daļai pamatdarbība saisīta ar dažādiem citiem IT nozares pakalpojumiem, līdz ar to kopējais IT nozares īpatsvars starp visiem izinkubētajiem uzņēmumiem veido 12,2%.

Starp populārākajām darbības nozarēm izinkubēto uzņēmumu vidū jāizceļ arī uzskaites, grāmatvedības, audita un revīzijas pakalpojumi, kā arī reklāmas aģentūru darbība.

Populārākās darbības nozares starp inkubatoru uzņēmumiem

Jānorāda gan, ka populārākās nozares dažādu inkubatoru vidū atšķiras. Tā, piemēram, datorprogrammēšana kā vispopulārākā darbības sfēra ir minēta Ventspils Augsto tehnoloģiju parka izinkubēto uzņēmumu vidū, savukārt Kurzemes Biznesa inkubatora un HUB Riga izauklētie visbiežāk savu nākotni saista ar reklāmas aģentūru darbību. Šeit gan jāpiebilst, ka starp HUB Riga uzņēmumiem, kuri norādījuši savas darbības jomas, starp līderiem izvirzījušies arī specializētie projektēšanas darbi.

Ar konsultēšanu komercdarbībā, vadībzinībās, kā arī grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu savu nākotni vairāk saistījuši Valmieras Biznesa un inovāciju inkubatora, Biznesa inkubatora Cēsis, kā arī Ideju Viesnīcas Daugavpils filiāles uzņēmumi.

Starp visiem inkubatoriem jāizceļ Rīgas reģiona biznesa attīstības inkubators, kur starp jauno uzņēmumu biežāk minētajām nozarēm izvēlētas divas ražojošās nozares – minerālmēslu un slāpekļa savienojumu ražošana, kā arī koka iztrādājumu ražošana.

Vidējais apgrozījums ik gadu pieaug

Vērtējot izinkubēto uzņēmumu finanšu rādītājus, piemēram, vidējā apgrozījuma dinamiku pēdējos trīs gados, redzams, ka jaunajiem uzņēmumiem ir tendence uzrādīt aizvien labākus rādītājus. Pēc Lursoft aprēķiniem, 2011.gadā viens izinkubētais uzņēmums apgrozījis 9 989 EUR, bet jau pēc gada rādītājs bijis par 25,13% lielāks. Izaugsme turpinājusies arī pērn, kad, salīdzinot ar 2012.gadu, vidējais apgrozījums uz vienu uzņēmumu audzis par 13,42%.

Lai gan izinkubēto uzņēmumu vidējais apgrozījums uzrāda aizvien pieaugošu tendenci, skatoties to rādītājus pa atsevišķiem inkubatoriem, ne visos aina rādās tik iepriecinoša. Tā, piemēram, 2013.gadā vidējais apgrozījums audzis vien četru inkubatoru uzņēmumiem – Valmieras Biznesa un inovāciju inkubatoram (+62,67%),  HUB Riga (+63,74%), JIC Aizkraukles filiālei (+27,56%) un JIC Jelgavas filiālei (+14,97%) –, kamēr pārējie piedzīvojuši kritumu. Vissāpīgākais vidējā apgrozījuma kritums aizvadītajā gadā bijis Biznesa inkubatora Cēsis uzņēmumiem, kuru vidējais apgrozījums sarucis no 10 556 EUR līdz 3 361 EUR (- 68,16%). Tiesa gan, iespējams, ka kritums nešķistu tik ievērojams, ja ne 2012.gada straujais apgrozījuma kāpums, jo līdzīgi kā pērn, arī 2011.gadā Cēsu inkubatora izloloto uzņēmumu apgrozījums bijis nedaudz virs 3 tūkst.EUR.

Vidējā apgrozījuma absolūts līderis aizvadītajā gadā bijis HUB Riga, kura izinkubētie uzņēmumi spējuši palielināt savu apgrozījumu līdz 38 687 EUR.  Skatot inkubatora uzņēmumu apgrozījumu, redzama ļoti dinamiska un mērķtiecīga izaugsme.

Inkubatoru uzņēmumu apgrozījums

Skatot vadošos inkubatoru uzņēmumus, kuri pagājušajā gadā uzrādījuši visaugstāko apgrozījumu, redzams, ka vissekmīgākos rezultātus uzrādījuši JIC Aizkraukles un JIC Jelgavas uzņēmumi, kuri aizņēmuši četras no piecām vietām, ļaujot trešajā vietā ar 2,239 milj.EUR apgrozījumu ierindoties Kurzemes Biznesa inkubatora uzņēmumam SIA NPK Expert.

Jāpiebilst, ka 2013.gadā ar apgrozījumu, kas lielāks par 1 milj.EUR, strādājuši astoņi izinkubētie uzņēmumi un to vidējais vecums sasniedzis 4,5 gadus. Līderu vidū lielākoties atrodas dažādi ražošanas uzņēmumi, vien pirmo vietu atvēlot biroja mēbeļu vairumtirgotājam SIA DILARAM.

Aleksandram Saharovam piederošais SIA DILARAM reģistrēts 2008.gadā un pēdējo trīs gadu laikā uzņēmums spējis uzrādīt 9,15% apgrozījuma kāpumu, aizvadīto gadu noslēdzot ar 6 522 EUR lielu peļņu. Pēc Lursoft datu bāzēs pieejamās informācijas, A. Saharovam šis patlaban ir vienīgais piederošais uzņēmums, tāpat arī jaunais uzņēmējs pirms SIA DILARAM reģistrācijas nav bijis citu uzņēmumu kapitāldaļu turētājs vai arī amatpersona.

Izinkubētie uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu 2013.gadā             

Nr.p.k. Uzņēmums Apgrozījums, milj.EUR Nozare Inkubators
1. DILARAM, SIA 3,204 Biroja mēbeļu vairumtirdzniecība JIC Aizkraukle
2. Lielupes Kuģniecība, SIA 2,555 Kravas jūras un piekrastes transports JIC Jelgava
3. NPK Expert, SIA 2,239 Minerālmēslu un slāpekļa savienojumu ražošana Kurzemes Biznesa inkubators
4. GREEN WORLD, SIA 2,202 Citu plastmasas izstrādājumu ražošana JIC Jelgava
5. AUTO CARDAN, SIA 1,480 Metāla konstrukciju un to sastāvdaļu ražošana JIC Aizkraukle

 

Inkubatoru uzņēmumu vidējiem zaudējumiem tendence sarukt

Ņemot vērā, ka lielākoties uzņēmumi pirmos darbības gadus strādā ar zaudējumiem, priekšlaicīgi būtu arī runāt par izinkubēto uzņēmumu peļņu, jo, kā rāda vidējie rādītāji, teju visu inkubatoru uzņēmumi strādājuši ar zaudējumiem. Izņēmums pērn bijuši HUB Riga uzņēmumi, kuri 2013.gadā uzrādījuši vidēji 283 EUR peļņu.  Jāuzteic arī Biznesa Inkubatora Cēsis uzņēmumi, kuri pagājušo gadu noslēguši ar neitrālu rādītāju.

Kopējie rādītāji liecina, ka patlaban izinkubētie uzņēmumi ir izvēlējušies pareizo attīstības ceļu – pēdējo gadu laikā to zaudējumi sarukuši vidēji trīs reizes, samazinoties  līdz vidēji 231 EUR uz vienu uzņēmumi. Teju 39% no visiem izinkubētajiem uzņēmumiem, kuri iesnieguši pārskatu par saimniecisko darbību 2013.gadā, norādījuši, ka aizvadītajā gadā strādājuši ar peļņu.

Vislielāko peļņu pagājušajā gadā sasniedzis 2009.gadā reģistrētais JIC Jelgava uzņēmums SIA UAVFACTORY. Lursoft pieejamie dati rāda, ka uzņēmums pirmos divus darbības gadus strādājis ar zaudējumiem, savukārt pēdējos gados uzrādījis peļņas kāpumu, pagājušo gadu noslēdzot jau ar 259,028 tūkst.EUR peļņu. Jānorāda, ka uzņēmums veiksmīgi piesaistījis arī ārvalstu investīcijas, patlaban tā dalībnieku vidū ir atrodams ne tikai uzņēmuma sākotnējā dibinātāja Konstantīna Popika vārds, bet arī ASV uzņēmums UAV FACTORY USA un igauņu Activity OU.

Inkubatoru uzņēmumu peļņa

Arī otrajā vietā pēc uzrādītās peļņas pagājušajā vietā ierindojies JIC Jelgava uzņēmums. 2009.gadā dibinātais plastmasas pārstrādes uzņēmums SIA Green World inkubatorā atradies kopumā 36 mēnešus un jau pērn sasniedzis 228,322 tūkst.EUR peļņu. Gluži tāpat kā SIA UAVFACTORY, arī SIA Green World pirmos divus gadus strādājis ar zaudējumiem, savukārt pēdējo trīs gadu laikā spējis savu peļņu palielināt teju 17 reizes.

Izinkubētie uzņēmumi ar lielāko peļņu 2013.gadā             

Nr.p.k. Uzņēmums Peļņa, tūkst.EUR Nozare Inkubators
1. UAVFACTORY, SIA 259,028 Lidaparātu, kosmisko aparātu un to iekārtu ražošana JIC Jelgava
2. GREEN WORLD, SIA 228,323 Citu plastmasas izstrādājumu ražošana JIC Jelgava
3. AUTO CARDAN, SIA 217,991 Metāla konstrukciju un to sastāvaļu ražošana JIC Aizkraukle
4. NPK Expert, SIA 185,733 Minerālmēslu un slāpekļa savienojumu ražošana Kurzemes Biznesa inkubators
5. BIOENINVEST, SIA 173,043 Elektroenerģijas ražošana Biznesa inkubators Cēsis

 

Visvairāk darba vietu pērn nodrošinājuši JIC Jelgava izinkubētie uzņēmumi

Analizējot izinkubēto uzņēmumu darbinieku skaita dinamiku, redzams, ka ievērojama daļa uzņēmumu nodarbina tikai vienu darbinieku, kas ir tikai likumsakarīgi, ņemot vērā uzņēmumu finanšu rādītājus, līdz ar to arī ierobežotās iespējas maksāt algu lielākam darbinieku skaitam. Tiesa gan, atsevišķos inkubatoros vidējais darbinieku skaits ir nedaudz augstāks. Tā, piemēram, stabils darbinieku skaits pēdējo trīs gadu laikā vērojams HUB Riga un Latgales Biznesa Inkubatora Ideju Viesnīca Rēzeknes filiāles izinkubētajiem uzņēmumiem, tāpat arī JIC Aizkraukle uzņēmumu strādājošo skaits aizvadītajā gadā sasniedzis 3 darbiniekus.

Darbinieku skaits inkubatoru uzņēmumos

Izinkubēto uzņēmumu kopējais rādītājs gan pagājušajā gadā uzrāda lejupejošu tendenci, jo pēc diviem gadiem, kad katrs uzņēmums nodarbinājis vidēji 2 strādājošos, pērn šis rādītājs sarucis līdz 1 darbiniekam.

Šeit gan jānorāda, ka starp izinkubētajiem uzņēmumiem atrodamas arī vairākas firmas, kuras darbinieku skaita ziņā būtu piemērs arī pārējiem. Arī darbinieku skaita ziņā labākos rezultātus spējuši sasniegt tieši JIC Jelgava izinkubētie uzņēmumi. Pēc Lursoft aprēķiniem no visiem izinkubētajiem uzņēmumiem, kuri aizvadītajā gadā nodarbinājuši vismaz 10 strādājošos, 35% pirmssākumi meklējami tieši JIC Jelgava inkubatorā. Kopumā JIC Jelgava izinkubētie uzņēmumi 2013.gadā nodrošinājuši 219 darba vietas, tādejādi ievērojami apsteidzot vairākus citus inkubatorus, kuri paspārnē uzņēmējdarbību uzsākuši skaitliski vairāk uzņēmumu.

Kopējais darbinieku skaits inkubatoru uzņēmumos

Tā, piemēram, JIC Jelgavas izinkubētā SIA Lielupes Kuģniecība 2013.gadā nodarbinājusi 57 darbiniekus un, skatoties uzņēmuma darbinieku skaita izmaiņas trīs gadu periodā, redzams, ka tā darbinieku skaits palielinājies par 90%.

Darbinieku skaita pieaugumu ziņā visstraujāko izaugsmi uzrādījis Kurzemes Biznesa inkubatora pārstāvētais SIA A-CE certification, kura darbinieku skaits palielinājies no 1 darbinieka 2011.gadā līdz 13 strādājošajiem pērn.

Izinkubētie uzņēmumi ar lielāko darbinieku skaitu 2013.gadā             

Nr.p.k. Uzņēmums Darbinieku skaits Nozare Inkubators
1. Lielupes Kuģniecība, SIA 57 Kravas jūras un piekrastes transports JIC Jelgava
2. Dendrolight Latvija, SIA 39 Finiera lokšņu un koka paneļu ražošana Ventspils Augsto tehnoloģiju parks
3. Starjobs, SIA 38 Nodrošināšana ar personālu uz laiku Biznesa inkubators Cēsis
4. JTS, SIA 34 Inženierdarbības un ar tām saistītās tehniskās konsultācijas JIC Jelgava
5. GREEN WORLD, SIA 30 Citu plastmasas izstrādājumu ražošana JIC Jelgava

 

No maza startup uzņēmuma ar inkubatora palīdzību izaug par pasaulē zināmu uzņēmumu

Artūrs BernovskisPar pieredzi, ko devis laiks biznesa inkubatorā, un turpmākajiem soļiem pēc inkubatora atstāšanas, stāsta SIA Mailigen valdes priekšsēdētājs Artūrs Bernovskis.

Biznesa inkubators ir lieliska iespēja jaunam uzņēmumam saņemt atbalstu biznesa uzsākšanai un pirmajiem soļiem. A. Bernovskis: “Kamēr ideja vēl bija tikai izstrādē, mēs meklējām visus iespējamos risinājumus, lai samazinātu personisko risku un gūtu maksimālo atbalstu. Finansiāls atbalsts un jebkurš cits atbalsta veids, ko piedāvā inkubators, ir nozīmīgs, līdz uzņēmums ir pietiekami nobriedis, lai nodrošinātu klientūru, ienākumus un to, ka spēj darboties paststāvīgi.”

Mailigen vadītājs norāda, ka kļūt par JIC Jelgava biedru nav bijis sarežģīti, jo pieteikums iesniegts brīdī, kad inkubatorā bijis vēl neliels skaits uzņēmumu, piebilstot, ka sagatavošanās darbs, neapšaubāmi, ir nepieciešams, jo ir skaidri jāzina mērķi un kas vajadzīgs, lai tos sasniegtu.”Mēs biznesu sākām ar nopietniem nodomiem, līdz ar to mums tas problēmas nesagādāja,” piebilst izinkubētā uzņēmuma pārstāvis A. Bernovskis.

Trīs gadi, kas pavadīti inkubatora paspārnē, Mailigen bijuši ieguvumiem bagāti. Uzņēmums ieguvis gan atbalstu dažāda veida pakalpojumiem, gan arī biznesam noderīgus kontaktus, kas ļāvis salīdzinoši ātri izinkubēties, dodot inkubatorā vietu nākamajiem jaunajiem uzņēmumiem.

Stāstot, kā uzņēmums audzis pēc izinkubēšanās, Artūrs Bernovskis norāda, ka no neliela startup uzņēmuma Mailigen dažu gadu laikā ir izaudzis par vienu no vadošajiem e-pasta mārketinga servisiem pasaulē ar klientiem vairāk nekā 100 pasaules valstīs. Uzņēmuma galvenais mērķa tirgus ir ASV, kur šobrīd koncentrēts arī lielākais klientu skaits, taču īpaši aktīva darbība notiek arī Eiropā, Āzijā un Krievijā. “Ja sākotnēji Mailigen e-pasta mārketings ir bijis tikai viens no uzņēmuma produktiem, tad tagad tas kļuvis par galveno, kas atspoguļojas arī uzņēmuma nosaukumā,” norāda SIA Mailigen valdes priekšsēdētājs. “SIA Mailigen nupat saņēmusi investīcijas vairāk nekā pusmiljons ASV dolāru apmērā. Lielākā daļa finanšu līdzekļu ir piesaistīti no investīciju fonda “FlyCap” Kopumā investīcijas piesaistītas no Japānas un Latvijas, tās plānots ieguldīt e-pasta mārketinga platformas tehnoloģiskajā attīstībā,” ar uzņēmuma attīstības plāniem dalās A. Bernovskis.

Mailigen pastāv ne tikai kā e-pasta mārketinga produkts interneta vidē, bet arī nodarbojas ar izglītojošu darbu savā nozarē gan Latvijā, gan ārpus tās, organizējot e-pasta mārketinga konferences, seminārus un citus pasākumus.

Inkubatoros rada unikālus produktus

Ventspils Augsto tehnoloģiju parka Biznesa inkubators, vaicāts, kā izdevies savā paspārnē izaudzināt vairākus uzņēmumus, kuri patlaban zināmi ne tikai Latvijā, bet arī ārpus valsts robežām, atbild, ka viennozīmīgi svarīgs faktors ir rūpīgi pārdomātā vide Ventspilī un ciešā sadarbība starp pašvaldību un izglītības iestādēm, tostarp Ventspils Augstskolu, Ventspils Tehnikumu un VATP. Tāpat arī nozīmīgs faktors, kas palīdz veicināt inkubatora uzņēmumu attīstību, ir ciešā sadarbība starp VATP un Ventspils Brīvostas pārvaldi, kura atbild par investoru, tai skaitā arī ārzemju, piesaisti.

VATP pārstāve Natālija Nudga: „Nozīmīga loma inkubatoru uzņēmumu pirmajos soļos ir Ventspils pašvaldības atbalstam pirms-inkubācijas finansēšanā, jo pirms-inkubators vai Ideju studija bez maksas palīdz biznesa idejas autoriem sagatavot biznesa plānu, izpētīt tirgu un arī atrast pirmos klientus, t.sk. arī nodrošina ar darba vietu. Ideju studija savā ziņā ir kā filtrs, kas palīdz līdz biznesa inkubācijai aizvest „gatavus” projektus.”

VATP norāda, ka lepojas ar visiem saviem uzņēmumiem. „Kāds no tiem varbūt attīstās straujāk, kāds lēnāk, taču visi maksā nodokļus, veido darbavietas un piedāvā tirgū produktus ar pievienoto vērtību,” norāda N. Nudiga, „tomēr īpaši vēlos izcelt trīs uzņēmumus: EUROLCDS, kas ir Baltijā pirmā LCD šķidro kristālu displeju ražotne, programmatūras testēšanas laboratoriju, kuras dibinātāji ir SIA DPA un Latvijas Universitāte, kā arī TestDebLab.”

Programmatūras testēšanas laboratorija darbojas ar zīmolu Squalio un ir Ziemeļeiropā unikāls infrastruktūras attīstības projekts, kas īstenots uzņēmēju un zinātnieku sadarbības rezultātā. Projekta rezultātā VATP izveidota multifunkcionāla pētnieciskā programmatūras risinājumu testēšanas laboratorija.

TestDevLab 2011.gada novembrī dibinājuši divi Ventspils augstskolas un Latvijas Universitātes absolventi, kuri jau bija ieguvuši vērā ņemamu pieredzi citur pasaulē. Viens no viņiem strādā Skype, bet otrs – Francijas telekomunikāciju uzņēmumā Orange-Vallée. Strādājot starptautiskā vidē, viedo tehnoloģiju speciālisti sapratuši, kur ir brīvas nišas, pēc kā nākotnē pieaugs pieprasījums, tādēļ nolēmuši Ventspilī dibināt uzņēmumu, kurā patlaban nodarbināti jau 30 darbinieki.

VATP Biznesa inkubatora finansējums uzņēmumu atbalstam beidzās šī gada pavasarī, taču jau šobrīd ir zināms, ka Latvijas vadība arī turpmāk atbalstīs Biznesa inkubatoru darbību Latvijā, par ko liecina arī Ekonomikas ministrijas publicētais paziņojums. 

Komentāri

Nav pievienots neviens komentārs.

*