Nolēmumu meklēšana

Priekšvārds

Saskaņā ar Eiropas Padomes rekomendācijām un ārvalstu ekspertu ieteikumiem tiesu nolēmumu pieejamībai ir svarīga loma tiesiskās vides sakārtošanā un korupcijas novēršanā.

Lai nodrošinātu tiesu nolēmumu pieejamību, Tiesu namu aģentūra 1998.gadā uzsāka tiesu nolēmumu sistematizāciju un nolēmumu apkopojumu izdošanu. 2000.gadā sadarbībā ar SIA “Lursoft IT” Tiesu namu aģentūra uzsāka darbu pie Tiesu nolēmumu analītiskās apstrādes sistēmas (turpmāk – Sistēma) izveides.

Sistēmas veidošanas mērķis ir nodrošināt tiesu spriedumu pieejamību elektroniskā veidā, kā arī, izmantojot programmatūras un mūsdienu tehnoloģiju priekšrocības, atvieglot tiesu nolēmumos ietvertās informācijas meklēšanu pēc dažādiem kritērijiem. Tiesu nolēmumu analītiskā apstrāde nozīmē, ka tiesu nolēmumi pirms to iekļaušanas Sistēmā ne tikai tiek tehniski sagatavoti atbilstoši informācijas meklēšanas programmu parametriem, bet tie tiek analizēti, lai atrastu un atdalītu dažādus tiesu nolēmumus vienojošos informācijas meklēšanas kritērijus. Šādas tiesu nolēmumu analītiskās apstrādes uzdevums ir palīdzēt Sistēmas lietotājiem orientēties tiesu prakses attīstības tendencēs, dažādām tiesām izskatot līdzīgu kategoriju lietas un piemērojot konkrētas tiesību normas līdzīgos gadījumos.

Sākotnēji Sistēmā tiek iekļauti apkopojumos publicētie tiesu nolēmumi (izdevumu apzīmējumi), kā arī atsevišķi apkopojumos nepublicētie tiesu nolēmumi. Nākotnē paredzēts, ka Sistēma būs saistīta ar Tiesu informatīvo sistēmu (TIS).

Ņemot vērā, ka Sistēma ir saistīta ar normatīvo aktu datorizēto informācijas sistēmu “Latlex” (www.latlex.lv), tā kļūs par efektīvu līdzekli tiesību normu piemērošanas un tiesu prakses pētīšanai. Tas nozīmē, ka pēc tiesu nolēmumā minētā tiesību akta panta, tā daļas, punkta vai citas vienības sistēmā “Latlex” var atrast attiecīgo tiesību aktu un otrādi – lasot konkrētu tiesību aktu sistēmā “Latlex”, iespējams sameklēt attiecīgos tiesu nolēmumus, kuros piemērotas šā tiesību akta normas.

Tiesu nolēmumu indeksu kumulatīvie rādītāji

Viens no kritērijiem, pēc kura ir iespējama tiesas nolēmuma meklēšana Sistēmā, ir katra tiesas nolēmuma individualizējošs parametrs – indekss. Indekss tiek izmantots, lai atvieglotu apkopojumos publicēto tiesas nolēmumu atrašanu.

Indeksi ir apkopoti  indeksu kumulatīvajos rādītājos, kuri tiek veidoti  atsevišķi tiesu nolēmumiem krimināllietās, tiesu nolēmumiem civillietās, turpmāk – arī tiesu nolēmumiem administratīvajās lietās un Satversmes tiesas spriedumiem.

Tiesu nolēmumu civillietās indeksu kumulatīvā rādītāja veidošanas galvenais kritērijs ir tiesas nolēmuma tekstā norādītais tiesību akts. Tiesu nolēmumu krimināllietās indeksu kumulatīvā rādītāja veidošanas galvenais kritērijs ir tiesu nolēmumu tekstā minētie Krimināllikuma un Latvijas kriminālkodeksa panti.

Vārds kumulatīvs radies no latīņu vārda cumulare, kas nozīmē “kraut kaudzē; vairot”.

Tiesu nolēmumu indeksu kumulatīvais rādītājs ir pastāvīgi pieaugošs rādītājs, tas ir viegli aktualizējams, mainoties Sistēmā pieejamās informācijas apjomam.

Apkopojumos publicētajiem tiesu nolēmumiem izveidotie indeksu kumulatīvie rādītāji tiek publicēti atsevišķos izdevumos. Pašlaik ir izdoti divi šādi indeksu kumulatīvo rādītāju izdevumi: “Tiesu nolēmumu krimināllietās indeksu kumulatīvais rādītājs ar pielikumiem” (Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2001) un “Tiesu nolēmumu civilllietās indeksu kumulatīvais rādītājs ar pielikumiem” (Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2002).

Tiesu nolēmumu indeksu kumulatīvo rādītāju izveides sākumposmā šie izdevumi aptver tikai Tiesu namu aģentūras izdotos tiesu nolēmumu apkopojumus. Taču turpmāk šie tiesu nolēmumu indeksu kumulatīvie rādītāji tiks veidoti tā, lai tie aptvertu visus Latvijā apkopojumos publicētos tiesu nolēmumus.

Tiesu nolēmumu indeksu kumulatīvo rādītāju sagatavošanā izmantota ārvalstu pieredze tiesu nolēmumu sistematizēšanā, ieteikumi tiesu nolēmumu starptautiski atzītu indeksācijas sistēmu izveidei, kā arī pirmskara Latvijas Senāta spriedumu publicēšanas un rādītāju veidošanas principi.

Tiesu nolēmumu civillietās indeksu kumulatīvā
rādītāja struktūra

Tiesu nolēmumu civillietās indeksu kumulatīvā rādītājā indeksi sakārtoti pēc tiesu nolēmumu tekstā norādītajiem tiesību aktiem, izņemot individuālos tiesību aktus (piemēram, Ministru kabineta rīkojumi u.tml.). Tiesību akti sakārtoti atbilstoši tiesību aktu hierarhijai alfabēta secībā pēc to nosaukumiem.

Katram tiesību aktam dota norāde, kad tas ir pieņemts vai apstiprināts. Starptautiskajiem līgumiem norādīts arī datums, kad tie ir stājušies spēkā Latvijā.

Indeksi sakārtoti ne tikai pēc atsevišķiem tiesību aktiem, bet arī pēc to sastāvdaļām – pantiem (punktiem), pantu daļām un apakšpunktiem, likumu pārejas noteikumiem un to punktiem, pielikumiem un to punktiem, – ja tiesas nolēmumā tās minētas.

Piemēram,

203 (5)

apzīmē attiecīgā tiesību akta 203.panta piekto daļu;

65.2

apzīmē attiecīgā tiesību akta 65.panta 2.punktu vai 65.punkta 2.apakšpunktu;

219 (1) 4

apzīmē attiecīgā tiesību akta 219.panta pirmās daļas 4.punktu.

Ja tiesas nolēmumā minēts gan tiesību akts bez norādēm uz tā atsevišķām  sastāvdaļām (pantiem, punktiem), gan arī viena vai vairākas šā akta sastāvdaļas (panti, punkti), nolēmuma indekss norādīts gan pie attiecīgā tiesību akta (zem tā nosaukuma), gan pie katras tiesību akta sastāvdaļas (panta, punkta).

Piemēram, tiesu nolēmumu apkopojuma 4.izdevuma 702.lappusē publicētajā tiesas nolēmumā minēts gan likums “Par nodokļiem un nodevām” bez atsevišķu pantu norādes, gan arī dotas atsauces uz tā 1., 2. 11. un 21.pantu. Tāpēc šā nolēmuma indekss uzrādīts gan zem likuma nosaukuma, gan zem visiem pantu apzīmējumiem.

Piemēram,

Par nodokļiem un nodevām

(pieņemts 02.02.1995.)

2000ATP004.702

1 2000ATP004.702 2 2000ATP004.702

11 2000ATP004.702 21 2000ATP004.702

Pēc tiesību aktu sastāvdaļām (pantiem, punktiem, apakšpunktiem) indeksi Rādītājā sakārtoti hronoloģiskā secībā – pēc tiesu nolēmumu pieņemšanas gada un alfabēta secībā – pēc attiecīgās tiesas apzīmējuma, kura pieņēmusi nolēmumu.

Tiesu nolēmumu krimināllietās indeksu kumulatīvā
rādītāja struktūra

Tiesu nolēmumu krimināllietās indeksu kumulatīvā rādītājā indeksi sakārtoti pēc tiesu nolēmumu tekstā minētajiem Krimināllikuma un Latvijas kriminālkodeksa pantiem (izņemot tos pantus, kas nolēmuma ievaddaļā norāda uz tiesājamās personas iepriekšējo sodāmību).

Rādītāju veido divas daļas. Pirmajā daļā apkopoti tiesu nolēmumu indeksi pēc tekstā noradītajiem Krimināllikuma pantiem, otrajā daļā – pēc tekstā norādītajiem Latvijas kriminālkodeksa pantiem.

Norādes veidotas ne tikai pēc likuma pantiem, bet arī pēc pantu daļām vai punktiem, ja tiesas nolēmumā tas minēts.

Piemēram, Rādītāja daļā, kurā indeksi sakārtoti pēc Krimināllikuma pantiem, tiesu nolēmumu indeksu uzskaitījums zem norādes

5 (2)

nozīmē, ka attiecīgā tiesas nolēmuma tekstā minēta Krimināllikuma 5.panta otrā daļa.

Savukārt Rādītāja daļā, kurā indeksi sakārtoti pēc Latvijas kriminālkodeksa pantiem, tiesu nolēmumu indeksu uzskaitījums zem norādes

99.4

nozīmē, ka attiecīgā tiesas nolēmuma tekstā minēts Latvijas kriminālkodeksa 99.panta 4.punkts.

Sastopamas arī norādes uz konkrētā likuma panta attiecīgās daļas punktu.

Piemēram,

105 (2) 5

nozīmē: 105.panta otrās daļas 5.punkts.

Atsevišķiem likuma pantiem pie panta norādes dota arī norāde uz šā panta redakcijas spēkā esamības laiku, ja tiesas nolēmumā tā bijusi norādīta.

Piemēram,

204 (2)

(red.līdz 01.11.1995.)

nozīmē, ka zem šīs norādes uzskaitītajos tiesu nolēmumos minēta Latvijas kriminālkodeksa 204.panta otrās daļas redakcija, kura bija spēkā līdz 1995.gada 1.novembrim.

Ja tiesas nolēmumā minēti vairāki attiecīgā likuma panti, nolēmuma indekss dots pie katra likuma panta norādes.

Piemēram,

99.2

1999ATP003.271

139 (4)

1999ATP003.271

nozīmē, ka 1999.gadā pieņemtajā Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas nolēmumā, kurš publicēts tiesu nolēmumu apkopojuma 3.izdevuma 271.lappusē, minēts Latvijas kriminālkodeksa 99.panta 2.punkts un 139.panta ceturtā daļa.

Atcelto un daļēji atcelto nolēmumu indeksi (indeksi, kuros ir papildsimboli “a” un “d”) zem panta norādes raksturo visu nolēmumu kopumā, nekonkretizējot pantu, par kura piemērošanu nolēmums atcelts.

Gan tiesu nolēmumu civillietās indeksu kumulatīvājā rādītājā, gan tiesu nolēmumu krimināllietās indeksu kumulatīvājā rādītājā tiesu nolēmumu indeksi klasificēti bez dziļākas satura analīzes. Tie dod vispārīgu priekšstatu par tiesību aktu vai to atsevišķu sastāvdaļu nozīmi tiesu nolēmumu pieņemšanā. Savukārt citāda veida informāciju palīdzēs atrast papildu kumulatīvie rādītāji.